Vasarā strādāju pēc pasūtījuma - rakstiet vegus at vegus lv vai zvaniet 29188723, ja vēlaties kādu semināru. Jaunais rudens kursu grafiks šeit: Kursi

Vegus virtuvi iespējams noīrēt saviem pasākumiem vai savu produktu ražošanai.

Lai Jums jauka vasara, ceļojumi, atvaļinājumi, atpūta, sauļošanās!

Pieteikties

A.A.Šternberga "Topi Vesels ar mājas ēdienu"

Skaista grāmata. Ļoti, ļoti skaista.

Praktiskas receptes, lai gan ne visai ērti tās lasīt - balti burti uz melna fona, kurjera fonts uz raiba fona, dinamisks maketējums vienos kontrastos un košumos: izskatās super! Acis žilbst! Man ļoti patīk: šķirstu, skatos un priecājos. Bet lasīt grūti.

Kuš, kuš, es kušinu savu iekšējo #praktiskaislatvietis īgņu, visām pavārgrāmatām nav jāstāv virtuvē - dažas var stāvēt arī grāmatu plauktā kā #skaistums. Vajadzīgo receptīti no tās pārrakstu, un eju uz virtuvi gatavot pēc aprakstītās lapiņas. Ar Signes Meirānes grāmatām taču tāpat daru, un kas - gabals kāds atkritis, vai?! Dzīva joprojām, tātad arī ar šo izdzīvošu!

Ja Anci nepazītu, varbūt man veselīguma apraksti lasītos kā savādāk, taču nu man tie nešķiet kā akmenī cirstas patiesības vai pamācības pareizai dzīvošanai (arī abās iepriekšējās Topi Vesels grāmatās, manuprāt, nebija jūtami centieni kādu mācīt Raini mīlēt - labā tradīcija turpinās). Mani šie stāsti uzrunā kā Ances pašas ceļojums viņas zināšanu pasaulē. Kā viņa atklāj kaut ko jaunu, kā izmēģina, ko secina, kas mainās, kas paliek. Jā, man patīk cilvēki, kas mainās un apzināti maina savus uzskatus - tas nozīmē, ka nav iesūnojuši kā pērnās sēnes, tas nozīmē: ir aktīvi, zinātkāri, turpina mācīties un pilnveidoties. Man pašai nav tūdaļ jāiet strēbt kaulu buljons, jo Ance tā pateica - vismaz es, lasot grāmatu, nejūtos spiesta darīt kaut ko, līdz kam pati vēl neesmu izaugusi (un nejūtos arī spiesta līdz kaut kam konkrētam augt).

Taču iedvesmu skriet uz virtuvi gatavot - to gan es jūtu nepārvarami! Tā, šo uztaisīšu, ōooo, tā tik ir ideja, ēee - šis ir labais, noteikti izmēģināsim! Pavilkos uz ziedkāpostiem - gan viltotā miltu mērce (#akcikjauks! Nu tik mīlīga ideja, āaawww!), gan bezglutēna pica uzreiz iekļuva izmēģināmo recepšu sarakstā ar pirmo numuru. Jūs taču zināt to bez-miltu picas pamatni no ziedkāpostiem, vai ne? Līdz šim es to biju redzējusi gatavojam tikai ar olām, tāpēc īpaši neiespringu mēģināt: tak tāpat skaidrs, ka, ar olām samaisot, jebko var kopā saturēt, tur nedz miltus, nedz kādas gudrības vajag. Un te pēkšņi - ai, re, kur ir! Lai arī Ances receptē olas joprojām iekļautas, taču pārējās sastāvdaļas acumirklī mani apgaismoja, kā šo pašu triku varētu dabūt gatavu arī bez tām olām. Un izdevās! Jūs spējat iztēloties manus sajūsmas spiedzienus?! Turklāt iznāca totāli garšīga pica, pavisam īsta, viss kā jābūt. Nozuda manā kārajā mutē kā rīta rasa - ne ziņas, ne miņas pāri nepalika.

Kas vēl man ļoti patīk - ka receptes ir ekstrēmi vienkāršas. Reizēm tās veselīgās gatavošanas pavārgrāmatas nomāc ar savu speciālo ierīču, sazinkādu iemaņu un eksotisku produktu prasībām - gribas nevis sākt jaunu dzīvi, bet ātrāk līst atpakaļ savā ērtajā ceptu kartupeļu-makaronu ar sieru midzenī. Bet šīs receptes ir tādas...jā, tādas kā mājas ēdiens. Pazīstamas, līdzīgi kā esam ieraduši gatavot. Tādas, kas neprasa ne laiku, ne kaut kā velnsvienzinkā pirkšanu vai mācēšanu. Kāds atvieglojums! Cik mierinoši! Es tā gatavoju jau kopš senseniem laikiem - redzu nevis biedējošu lēcienu kādā nezināmā jaunajā, bet omulīgu urkšķināšanu savā ikdienišķībā, gatavojot un ēdot to pašu ierasto, mājīgo paiku, tikai veselīgā versijā. Perfekti!

Starp citu - jauki, ka deserti nav dominējošā sadaļa. Tāds patīkams samērīgums starp saldo un "kārtīgiem ēdieniem".

Visvairāk es priecājos par to, ka absolūti neuzkrītošā veidā, caur vienkāršajām "viss pazīstams" receptēm Ance vienā laidā mudina mūs ieviest savā ēdienkartē "jaunus" (patiesībā - labi aizmirstus vecos), nepelnīti novārtā atstātos dārzeņus. Lētus, pieejamus, it kā zināmus - bet kāpēc tik reti ēdam tos pastinakus, fenheli, seleriju, ūdenskresi, topinambūrus...? Tie ir ļoti garšīgi. Ļoti veselīgi. Un pēc Ances receptēm - ļoti viegli pagatavojami. Tie ir pelnījuši būt mūsu ikdienas ēdienkartē, tikpat bieži, kā līdz šim maize un kartupeļi. Šī dārzeņu renesanse, manuprāt, ir "Topi Vesels ar mājas ēdienu" lielākā vērtība. Līdz ar grāmatas vizuālo skaistumu. Paldies, Ance! Eju taisīt batātes spageti - tā ir vēl viena ideja, kas man traki patika!


Citi raksti


Pievienot komentāru