Vasarā strādāju pēc pasūtījuma - rakstiet vegus at vegus lv vai zvaniet 29188723, ja vēlaties kādu semināru. Jaunais rudens kursu grafiks šeit: Kursi

Vegus virtuvi iespējams noīrēt saviem pasākumiem vai savu produktu ražošanai.

Lai Jums jauka vasara, ceļojumi, atvaļinājumi, atpūta, sauļošanās!

Pieteikties

Slēptā ēšana

Ko mēs domājam, ka ēdam, un ko/cik mēs ēdam patiesībā?

Saskatījusies "The Secret Eaters", es šo un to sāku ieviest dzīvē un lūkoties, kā tas man darbojas vai nedarbojas. Nu, jo gribasspēks nedarbojas točno - par to varu Jums nolasīt veselu lekciju!

Fakti (apgalvojumi un eksperimenti) - no "The Secret Eaters", komentāri - iz pašas pieredzes.

1. fakts: Dienās, kad neesam izgulējušies, vidēji apēdam par 500 kcal vairāk, kā parasti.

Jā, manā gadījumā tas tā notiek - kad neesmu izgulējusies, mans enerģijas līmenis ir tik zems, ka es pastāvīgi karājos saldumu, šokolādes un kafijas striķītī. Turklāt man maz ko palīdz apzināties, ka šodien es neesmu izgulējusies, tāpēc būtu jāuzmanās ar ēšanu vai saldumiem. To es spēju saprast un kontrolēt tikai, kamēr sēdu mierīgi un koncentrējos uz sevis disciplinēšanu. Bet līdzko iegrimstu darbos un uzmanība no sevis kontrolēšanas tiek novērsta - pašai nemanot tiek dzerta tēja pēc tējas, 2-3 kafijas pa dienu, un saldumiņš tur, saldumiņš te.

Risinājums: vienīgais, kas man darbojas – izgulēties. Kad neesmu izgulējusies – samierināties, ka ēdīšu vairāk. Saldumu slēpšana vai citi aizliegumi nedarbojas – enerģijas trūkst tik ļoti, ka viss noslēptais un nepieejamais kļūst pieejams 28 sekunžu laikā.

___________________

2. fakts. Cilvēki neapzinās kā ēdienreizi (kalorijas), ēdot ārpus mājas atpūtas laikā (piemēram, bārā) un uzkožot kompānijā, kā arī dzerot alkoholu un citus dzērienus, it īpaši – nelielās devās, nepiedzeroties (bet puslitrs alus vai glāze limonādes – 150-180kcal, pāris glāzes vīna – 150 - 450 kcal utt.; apelsīnu sulas glāze – 100kcal, sidra pudele – 220 kcal; viens cepums ar šokolādes skaidiņām – ap 50 kcal utt., nerunājot jau par cukura daudzumu, ko tādā veidā apēd).

Pirmo reizi mūžā par šo dzirdēju nevis no TV raidījuma, bet savā pirmajā ārzemju braucienā. Pie pusdienu galda meitene, kas bija mūsu tulks, vienmēr izvēlējās minerālūdeni, lai gan uz galda allaž bija supergaršīga svaigas apelsīnu sulas limonāde. Man tā tik ļoti garšoja, ka es ilgojos pēc katras ēdienreizes, kad atkal varēšu to dzert. Tāpēc ievēroju, ka meitene-tulks to nekad neņem, un pārsteigta pajautāju viņai, kādēļ viņa dzer negaršīgu minerālīti, kad ir pieejama garšīga limonāde. Viņa teica kaut ko, kas toreiz manās ausīs izskanēja kā nesaprotama mistiska nindzju mācība: „Lai neuzņemtu liekas kalorijas.” KO?!

Risinājums: ...bet tagad es pati daru tāpat – ja vien nav totālas lomkas tieši pēc tās sulas vai kafijas, labāk ņemu vienkārši ūdeni...Bet par tēju nākamais stāsts.

__________________

3. fakts. Ja meitene atsacītos tikai no tāda sīkuma vien, kā cukurs pie tējas, viņa gada laikā varētu notievēt par 10 kg.

Oh, kā es palēcos aiz priekiem, šito padzirdējusi! Tik vienkārši?! Es arī to varu!
Kā tad! Cik viss būtu viegli, ja cilvēki būtu tik vienkārši kā 2x2=4. Diemžēl nav gan. Te sevi pilnā mērā parādīja kāds cits fenomens, par ko Twitterī lasīju šādus tekstus:

@par_veselibu:
Vegnera teorija apraksta efektu, kad nevēlamas uzvedības apspiešana var novest pie vēl izteiktākas šīs uzvedības izpausmes (Wegner, 1994).Piemēram, izvairoties no neveselīgu saldumu lietošanas, var nonākt pie vēl lielāka saldumu patēriņa (Wegner, 1994).

Atteikusies no cukura savās dienišķajās tējas tasītēs, es drīz atklāju, ka tā vietā esmu pasākusi nereālos daudzumos patērēt šokolādes konfektes. Daudz vairāk konfekšu nekā pirms tam tējkarotīšu cukura. Mēģinājums kontrolēt konfekšu daudzumu izgāzās (skatīt 1. fakta komentāru). Tāpat mēģinājums cukuru aizstāt ar stēviju cieta pilnīgu sakāvi.
Tā es uzzināju, ka man patiesībā nav vajadzīgs saldums, bet gan cukurs.

Risinājums: izvēlējos mazāko ļaunumu – cukuru pie tējas, nevis neapstādināmu saldumu rīšanu. Cenšos tējas vietā vismaz dažas reizes dienā dzert ūdeni. Tas izdodas. Tievēšanu nekādi neietekmēja.

Bet! Ir reizes, kad man vajag tieši saldumu, un nav tik svarīgi, lai būtu cukura eiforija. Pamanīju, ka pēc pusdienām man parasti gribas pavisam mazu kumosiņu kaut kā salda. Rozīne šokolādē, protams, ir baigi labā lieta. Bet košļene, kurā nav cukura, izrādās, arī der.

___________________

4. fakts. Netici savām acīm! Izmanto optiskās ilūzijas savā labā!

Cilvēki apēda par 800% (!) konfekšu mazāk, ja tās bija vienā krāsā, salīdzinot ar tiem, kam traukā bija iebērtas konfektes 5 dažādās krāsās (ar vienādu garšu).

Ēdiet no šķīvja, kura krāsa kontrastē ar ēdiena krāsu – ja krāsa saplūst, jūs liekat par 60% vairāk ēdiena nekā tad, ja skaidri redzat ēdienu (bet variet izmantot šo likumu arī otrādāk – lieciet brokoļus uz zaļa šķīvja, ja vēlaties apēst vairāk dārzeņu)

Tie, kas ēda no liela katla, ar lielu karoti liekot lielos šķīvjos, ēda par 16% vairāk kā tie, kas ēda no maza katla, liekot ar mazu karoti, mazākos šķīvjos – jo mazā šķīvī vizuāli tas pats ēdiena daudzums izskatās „vairāk”.

Nu, te pat nav ko komentēt. Tā viš i.

Risinājums: Iegādāju mazāku šķīvi. Dārzeņus un augļus lieku pēc iespējas krāsainākā kompozīcijā. Konfektes un citus našķus – pēc iespējas vienādā paskatā.

__________________

5. fakts. Cilvēki pēc treniņiem vai fiziskām aktivitātēm nereti apēd vairāk kaloriju kā iztērē, jo pēc sporta jūtas izsalkuši. Turklāt izsalkums tiek bieži sajaukts ar slāpēm.

Risinājums, ko ieteica Secret Eaters: Lai to novērstu, jāapēd viegla maltīte pirms fizkultūras. Treniņa laikā jādzer daudz ūdens.
Tas, ko es no savas pieredzes pievienotu: Pēc treniņa vai fiziskajām aktivitātēm vispirms jāpadzeras, un tad tikai jāķeras pie ēdiena. Man personīgi labāk darbojas „mazāk, bet biežāk”: ja ir baigā fiziskā slodze – kaut kāda zvērīgā aerobika vai treniņš uz pusotru stundu, es pierijos pēc tās tik un tā, dzer ūdeni vai nedzer, saproti, ka tas tikai emocionāli vai nesaproti. Bet, ja es 20 min. eju ātrā solī pa Rīgas bruģi, vai 3 stundas pa mežu sēņoju mierīgā garā, vai mazliet paskraidu ar meitu pa pagalmu, vai drusku padejoju tango – vēsā mierā, ķermenim nekāds „dod ēst! Ēst, es teicu!” neiestājas.

_________________

6.fakts. Vēl vienas veselīgā dzīvesveida lamatas. Arī uzkožot veselīgas lietas, var apēst simtiem lieku kaloriju. Augļos (un jo sevišķi augļu sulās, arī svaigi spiestās) un auzu pārslu batoniņos ir daudz cukura un nereti arī kaloriju. Riekstos un sēklās – daudz labo tauku un līdz ar to arī kaloriju. Olīveļļa ir veselīga, bet vai ir prāta darbs to pārliet kartupeļiem frī?

Šis manā gadījumā ir stāsts par „ābolu diētu”. Kad, labu nodomu vadīta, es nolemju šito neveselīgo produktu aizstāt ar to veselīgo (tas var būt ābols, bet principā arī jebkurš cits veselīgs produkts), tad rezultātā es ēdu visu to pašu, ko ēdu līdz šim un vēl kaudzi ābolu pa virsu.

Risinājums, ko ieteica "The Secret Eaters" – nomēri našķu daudzumu, lai zinātu, cik Tu tos apēd, nevis met mutē neapzināti. Atsakies no uzkošanas starp ēdienreizēm, vai uzkod svaigus dārzeņus.
Risinājums, ko es vēl pievienotu: jāēd tieši tas, ko es gribu ēst. Nevis tas tur veselīgais - tā vietā, ko man patiešām gribas. Jo, ja es apēdu veselīgas lietas daudz, un tik un tā jūtos ne visai laimīga, tad tikpat labi būtu varējusi ēst arī to, ko man gribējās, tikai mazliet, un priecāties par gūto apmierinājumu.
Atteikšanās no uzkošanas manā gadījumā darbojas ne vienmēr. Man vispār grūti padodas kaut kādas atsacīšanās no ēdiena. Bet aizstāt ēšanu ar dzeršanu reizēm izdodas. Un batoniņu, riekstu vai čipsu vietā grauzt burkānus (biežāk gan - ābolus) arī reizēm iznāk. Kad neiznāk – nomēru uzkodu daudzumu.

____________________

7. fakts. To, ka esam bāzuši kaut ko mutē, smadzenes sāk saprast apmēram pēc 20 minūtēm. Izsalkumā negausīgi rijot, pa šīm 20 min. mēs varam pagūt apēst ļuōoooooti daudz!

Risinājums: ēd lēnām un ik pa brīdim iepauzē. Secret Eaters eksperimentā tie, kam čipsi tika pasniegti 25g pakās (proti, vajadzēja apstāties, pirms aizgāja, paņēma un atvēra nākamo paku), apēda gandrīz uz pusi mazāk kā tie, kam tie paši čipsi tika pasniegti 100g pakās.

Man pašai ne reizi vien gadījies iesākt ēst, tad meita pasauc kaut ko palīdzēt, vai telefons iezvanās...Un, kad atgriežos pie šķīvja, saprotu, ka īstenībā ēst ta’ vairs arī negribas!

Kā šo var izmantot apzinātākā veidā: iekrauju šķīvī, cik šķiet, ka apēdīšu. Un tad novelku strīpu – atdalu vienu daļu porcijas. Kad esmu aizēdusies līdz šai strīpai, iepauzēju, un aizstaigāju līdz blakus istabai, atnāku atpakaļ, paprasu sev – gribas man ēst tālāk vai jau pietiek. 80% gadījumu izrādās, ka jau pietiek.

Vienā brīdī vajadzētu pienākt stadijai, kad es būšu noskaidrojusi, cik liela ir mana porcija. Ar nepacietību gaidu šo brīdi. Jo pagaidām – to ņe dosoļil, to peresoļil, atkarībā no tā, cik badaina esmu porcijas likšanas brīdī.

_____________________

8. fakts. Visi zina, ka tad, kad ejam uz veikalu izsalkuši, nopērkam vairāk nekā tad, ja ejam paēduši. Bet vai zinājāt, ka iepērkoties izsalkuši, iegādājamies ne tikai vairāk apjoma ziņā, bet arī treknāku un kalorijām bagātāku ēdienu?
"The Secret Eaters" eksperimentā izsalkušie pirka par 300% kalorijām bagātākus un par 400% treknākus produktus, piemēram, vienai ēdienreizei 2500 kcal (kas ir vairāk kā dienas norma, nevis viena ēdienreize), kamēr tie, kas pirms tam bija apēduši 370 kcal, pirka ap 700 kcal ēdienu.

Risinājums: kaut ko vieglu ieēst pirms došanās uz veikalu, nav obligāti visas 370 kcal.

Vai iet iepirkties pēc kādas no ēdienreizēm. Iepirkumu saraksts – tas jau pašsaprotami.

Mana pieredze – ja es eju uz veikalu paēdusi, es vispār neko nevaru nopirkt, jo nekas nešķiet gana kvalitatīvs, kārdinošs vai garšīgs: nevaru dabūt sevī to sajūtu, ka vakarā gribēsies ēst. Atnāku mājās – sagribas ēst, a veikalā ta' neko nenopirku! Tāpēc mana stratēģija un ieteikums atgādina kopīraiteru anekdoti: raksti pillā, rediģē skaidrā. Iepirkumu sarakstu sastādi izsalcis, pierediģē un iepirkties ej paēdis.

___________________

9. fakts. Kurš tad nezina, kā pareizi būtu jādzīvo? Kad esi izsalcis – paēd, kad neesi izsalcis – neēd. Bet reti kurš pamana vai zina, ka mēs, saprātīgās būtnes cilvēki, patiesībā esam pārāk emocionāli, lai tā vienkārši ņemtu un sekotu šim elementārajam likumam. Tā vietā mēs parasti ēdam...vienmēr, kad vien ir iespēja.

"The Secret Eaters" eksperimentā cilvēkiem piedāvāja bezmaksas ēdienu. Cilvēki lika vismaz dubultporciju, salīdzinot ar tiem, kam šis pats ēdiens bija jāpērk.
Bet vērojot cilvēkus zviedru galda tipa ēstuvē, cilvēki apēda pat 6 reizes (!!!) vairāk kā tie, kam tas pats ēdiens bija jāpērk uz svara un jāmaksā atbilstoši paņemtajam daudzumam.
Un vairums no zviedru galda apmeklētājiem iemeta mutē papildus vēl vismaz 10% ēdiena jau šķīvja piepildīšanas procesā.

Risinājums: Не ходите, дети, в Африку гулять – neejiet, vai vismaz esiet ārkārtīgi uzmanīgi un apzināti zviedru galda ēdnīcās un bufetes tipa viesībās, krāsainā salātu bārā un lielā ēdienu daudzveidībā (skatīt iepriekšējos rakstiņos 4.faktu, kā krāsains ēdiens neviļus mudina mūs apēst vairāk nekā būtu vajadzīgs, lai remdētu izsalkumu). Vismaz, kamēr nekontrolējat savu uzvedību pietiekami – izvēlieties mazāko pieejamo šķīvi, nemetiet neko mutē – lieciet tikai šķīvī, neejiet pēc papildporcijas.

___________________

10. fakts. Neapzinātā ēšana bieži notiek arī gatavošanas procesā – nogaršo, iemet mutē to, iemet mutē šo, paķer no ledusskapja vēl kaut ko, to tur uzdzer, un rezultātā mierīgi klāt salasās ap 400 kcal. Normāli, ne?
Otrs eksperiments par šo pašu tēmu tika veikts kinoteātrī – daļai apmeklētāju vadošo roku (kreiļiem kreisā, pārējiem labā) apģērba cimdā, lai ar to nevarētu ēst. Tādejādi viņi popkornu ēda ar sev neierasto otru roku, rezultātā apēdot par trešdaļu mazāk kā tie, kas ēda ar ierasto roku.

Risinājums, ko ieteica "The Secret Eaters": kad uzkožat, metiet ēdienu mutē ar „nepareizo” roku.

Mana pieredze: darbojas vien tad, ja pareizā roka ir cimdā vai ģipsī vai kā citādi nelietojama. Pretējā gadījumā neapzinātība tik un tā uzvar – pat nemanīsiet, kā būsiet pārgājuši atpakaļ uz „pareizās” rokas lietošanu.

Bet runājot par „lasīšanos” gatavojot ēdienu...nezinu, kā Jums var noderēt mana pieredze. Bet iespējams, ideju sapratuši, spēsiet tai atrast sev akceptējamu realizēšanas veidu. Proti – es pārstāju mest mutē liekas kalorijas, mācoties gatavot pie krišnaītiem – ēdienu, ko piedāvā Dievam, neviens pirms tam neēd: ne sastāvdaļas, ne arī „vai pietiek sāls” degustācija nenotiek. Pagatavo, piedāvā, un tad varam ēst paši.
Viens ieguvums no tā bija – samazinājās uzņemto kaloriju daudzums, otrs – iemācījos gatavot ar redzi: šobrīd es parasti (bet ne vienmēr, protams) jau pēc skata varu pateikt, kad ēdienam trūkst kādas garšas.
Brīva vaļa Jūsu fantāzijai, kā Jūs sevi motivēsiet pagatavot ēdienu, to (un tā sastāvdaļas) nepagaršojot, galvenais, ko gribu pateikt – ar laiku viss pārvēršas ieradumā: pirmo mēnesi nākas baigi koncentrēties, lai neaplaizītu pirkstus, bet pēc tam tas pāriet autopilotā. Un, kad tas jau tādu stadiju sasniedzis – mierīgu sirdi nogaršojiet sāli savai zupai, galvenais, ka "garšošana" vairs nesasniedz 400 kcal līmeni.

Lai mums visiem izdodas - priekā! Iešu uzvārīt tēju un iekost kādu maizīti...


Citi raksti


Pievienot komentāru