Kad man no Indijas atveda karēlu, no laimes spiedzu, situ plaukstas un lēkāju! Beidzot, urrā! Sapnis piepildās - es gatavošu karēlu!
Karēla (Momordica charantia) pazīstama ar dažādiem nosaukumiem: pavakka, goya, ampalaya, rūgtais ķirbis (bitter gourd), rūgtā melone (bitter melon), rūgtais kabacis un pat rūgtais bumbieris, un saraksts vēl varētu turpināties un turpināties. Karēlai ir daudz šķirņu - tumšākas, gaišākas, lielākas, mazākas, garenas, apaļas, rievotas, "adatainas" utt. (Man,kā redzat, tika mazi, apaļi rupuči).
Karēla patiešām ir ķirbis (ķirbju dzimtas augs), tās dzimtene -
Indija. 14. gs. tā esot ieceļojusi Ķīnā un pēc tam kļuvusi iecienīta visā Āzijā, īpaši dienvidu valstīs. Mūsdienās to pazīst arī Dienvidamerikā, Karību salās, Jamaikā. Īstenībā jau globalizācija ir paveikusi savu - visur ir atrodams viss. Kā uzzināju - arī Latvijā ir entuziasti, kas karēlu izaudzējuši savās siltumnīcās.
Ājurvēdā izsenis izmantota
diabēta pacientiem, un šo karēlas spēju regulēt cukura līmeni apstiprina arī mūsdienu zinātniskie pētijumi - tiesa gan, iedarbīga ir vien nekarsēta karēla vai arī svaiga sula no tās (iztīrītu karēlu sablenderē ar ūdeni un izberž caur sietu), un, bez šaubām, tā neaizstāj insulīna terapiju.
Rūgtos ķirbīšus ievāc negatavus, zaļus, jo nobriestot tie kļūst ne vien dzelteni, bet arī nebaudāmi
rūgti. Toties, kad nogatavojas, kļūst ēdamas to sēklas, ar visu koši sarkano mīkstumu. Ēdami ir arī karēlas jaunie dzinumi un lapas. Taču visbiežāk
karēlu gatavo siltajos ēdienos - fritē, cep, pilda, sautē, liek karijos, zupās un pat marinē. Arī izsautēta, karēla saglabā savu kraukšķīgumu.
Karēla patiešām ir RŪGTA! Tāpēc - vispirms to iztīra (ar karoti izgrebj sēklotni), sagriež un apsāla, ļauj nostāvēties kādu stundu. Tad nospiež, noskalo, un gatavo, dāsni pievienojot garšvielas un līdzsvarojot rūgtumu ar kaut ko skābu. Citrons, tamarinds, zaļa mango pulveris (āmčur), tomāti, etiķis un jebkurš cits skābums - viss lieti noder!
3 karēlas
1 mazs sīpols
1 ēdk. kokosriekstu skaidiņu
1 ēdk. tomātu mērces
5 ēdk. kartupeļu biezputras
1/2 tējk. Garam masala (vai vismaz kumina un koriandra)
čili pēc garšas
1/2 tējk. āmčur (mango pulvera) vai 1 tējk. citronu sulas
1/2 tējk. kurkumas
1 ēdk. kinzas zaļumu
eļļa
sāls pēc garšas
papildus 3 ēdk. tomātu mērces
kokvilnas vai lina diegs
Karēlas iegriež līdz pusei. Viegli saspiežot galus, iegriezums paveras - ar karotes kātu izkasa ārā sēklotni. Iekaisa iekšā sāli, apkaisa ar sāli no ārpuses un noliek bļodā uz stundu, lai atsulojas.
Tikmēr gatavo pildījumu. Novāra kartupeļus, saspaida putrā. Karstā eļļā apcep sīpolu, tad pieber garšvielas, apmaisa un tūdaļ pievieno kartupeļu masu un tomātu mērci, visu rūpīgi samaisa. Ja nepieciešams, pievieno sāli. Iemaisa zaļumus. Ja pēc pildīšanas masa paliks pāri - neizmetiet, izmantosim!
Karēlas rūpīgi noskalo, izskalo, nopurina visu lieko mitrumu. Pilda ar kartupeļu masu, aizspiež, apsien ar diegu. Var fritēt, bet es izvēlējos sautēt - lej katlā karstu ūdeni kādu 2-3 cm augstumā, liek iekšā karēlas, uzliek katlam vāku un uz mazas uguns sautē 15-20 min.
Tomātu mērci sajauc ar atlikušo pildījumu, pievieno ūdeni, līdz mērce ir tīkamā konsistencē, uzvāra. Izsautētās karēlas izņem, attin diegus, karēlas kārto uz šķīvja, pārgriež vai sagriež biezās šķēlēs, un pasniedz ar mērci, ēd karstas.
GINISANG AMPALAYA vegānu gaumē
Šis populārais filipīniešu ēdiens tradicionāli tiek gatavots ar olu. Bet ar tofu arī garšoja brīnišķīgi!
1 karēla
1 violetais sīpols
2 tomāti
7-8 ķiploka daiviņas
100g stingrā tofu bez piedevām
1 tējk. melnais sāls (kala namak)
1 ēdk. sojas mērces
eļļa
Karēlu pārgriež uz pusēm, izgrebj sēklotni, sagriež strēmelēs. Apsāla, samaisa un ļauj stundu pastāvēt, atsuloties. Tad nospiež, noskalo, notecina.
Sīpolu sagriež 4 daļās, tad strēmelēs (tikpat biezas, cik sagriezāt karēlu). Tāpat arī tomātus. Ķiploka daiviņas saspiež un tad sakapā.
Karstā eļļā apcep sīpolu, tad pievieno ķiploku, karēlu un tomātu, apmaisa. Iedrupina stingro tofu, pievieno sojas mērci. Reizēm apmaisot, sautē 7-8 min., līdz karēla kļūst mazliet mīkstāka. Sāli pārkaisa pašās beigās. Ēd karstu, ar lavašu vai baltmaizi.
MARINĒTA KARĒLA
Zakuska ir vienīgais vārds, kas man nāk prātā, lai precīzi apzīmētu burciņas satura garšu. Asa un stipra kā vells! Šī turpmāk būs mana vismīļākā karēlas recepte.
Ēst marinēto karēlu var jau uzreiz, līdzko atdziest, bet ja ļauj vismaz dienu ievilkties - ir vispār kosmoss!
250g iztīrītas karēlas
1 tējk. melno sinepju sēklu
1 tējk. sieramoliņa sēklu
50ml eļļas
1 tējk. sezama sēklu
1 vesels ķiploks
3 kaltēta čili pākstiņas
150ml baltvīna etiķa (vai ābolu etiķa)
1 ēdk. cukura
1,5 tējk. sāls
Karēlu sagriež strēmelēs. Ķiploku notīra, daiviņas sagriež salmiņos.
Uzkarsē eļļu, met tajā garšvielas un dažas sekundes cep - līdz sinepju sēklas beidz sprakšķēt. Pievieno karēlu, ķiploku, maisot sautē ~1 min. Tad pielej etiķi, pieliek cukuru un sāli, un uz lēnas uguns vāra 5-8 min.
Karstu pilda burciņās, aizvāko. Uzglabā ledusskapī līdz 3 mēnešiem ilgi, pēc atvēršanas gan jāizēd naski.
KARĒLAS LIMONĀDE - TONIKS
Cukuru nevajag! Tiešām nevajag. Ar gurķa saldumu pilnīgi pietiek. Un švepps tagad var iet atvaļinājumā - karēla ir mans jaunais toniks!
500ml ūdens (var būt arī gāzēts)
10 svaiga gurķa šķēlītes
2 cm ingvera saknes
1 citrons
1/2 iztīrītas karēlas
pēc vēlēšanās - svaigas piparmētras
Gabaliņu ingvera sarīvē, izspiež sulu, pievieno ūdenim. Atlikušo ingveru nomizo, sagriež salmiņos, arī liek ūdenī. Pusi citrona izspiež, otru pusi - sagriež plānās šķēlītēs, pievieno ūdenim gan sulu, gan šķēlītes. Karēlu sagriež strēmelēs, kopā ar gurķi (un piparmētru, ja to liek) ber ūdenī. Samaisa un ļauj stundu ievilkties.